Čaklākie grāmatu lasītāji mūsu skolā

  1. maijā čaklākie grāmatu lasītāji mūsu skolā: 1.kl. Eliass Krūza, Vanesa Leoparde; 2.kl. Milans Carevs, Fēlikss Āboliņš; 3. kl. Gustavs Lūsis, Juliāna Popoviča, Valērija Leoparde, Edgars Didžus, ( Mārtiņš Brengmanis Ābele); 4.kl. Santa Zeidenberga, Katrīna Lūkina, (Elīza Birgere), Ulvis Ulpe, Aleksandrs Leopards; 5.kl Ralfs Raiņiks, Alise Popoviča, Rihards Zamurs, Mārtiņš Grīnvalds, Maksims Bļinovs, (Mihaels Krams); 6.kl. (Ēvalds Šņoriņš), Juris Logins, Marsels Vaško; 7.kl. Aleksandra Popoviča, Maija Paula, Juris Brengmanis, Alans Doroņins, (Kristiāna Haritonova); 8.kl. Alise Strazdiņa, Melinda Vītola

(Iekavās čaklo grāmatu lasītāju vārdi, kuri nebija kopā ar mums, tomēr ikdienā ir iemīļojuši grāmatu lasīšanu) devās pārgājienā uz Līču – Laņģu klintīm.

Satikušies skolas pagalmā, devāmies uz staciju, kur sagaidījām vilcienu un braucām uz Lodi. Dažs ar vilcienu brauca pirmo reizi. Tas tik bija piedzīvojums! Aizbraukuši apēdām  pa maizītei un devāmies nezināmajā. Daži varbūt nebūtu nākuši, ja zinātu, cik tālu jāiet un cik izaicinājumu pilna ir 6 kilometrus garā Līču – Laņģu klinšu dabas taka. Un tā sākās mūsu piedzīvojumi. Satikām vīru ar gaisa šauteni – kāds izmēģināja spēkus šaušanā, cits  tikmēr atrada dzeltenu zirnekli, citam bija jānovelk apavi, lai iet būtu ērti.

Ejot pa taku, mums bija divas pieturas, kurās satikāmies visi 26. Pirmā bija gudrības pietura, kurā noskaidrojām, kur varam atpūsties, kur dzīvo “Mamma daba” un dažādus faktus par Lodes ķieģeļu rūpnīcu, kuras māla ieguves karjeram gājām garām. Sacentāmies par priecīgo šokolādes cepumu balvām. Turpinājām ceļu pa nogāzēm un taciņām līdz nonācām līdz norādēm – skaidrām un nepārprotamām, kur jādodas tālāk, bet kā Jūs domājat, ko mūsu čāklie lasītāji – visi pēc kārtas sekoja viens otram uz pretējo pusi, jo viens aizgāja un pārējie pakaļ! Atgriezušies pie norādes, tomēr sākām pārvarēt vissvarīgāko takas daļu, pirms 350 miljoniem gadu izveidojušos teju 400 metrus garo smilšakmens klinšu pakājē esošo taku, kur starp posmiem ar skaistām kāpnītēm, bija saknes un dažādi citi šķēršļi. Apskatījām arī vismaz 8 klinšu avotiņus, alas un klinšu iedobi – ko nosaucām par draudzības pieturu, jo tajā bija ierīkots sols, kur visiem apsēsties. Draudzības pietura tādēļ, lai mācītos dalīties ar to, kas mums ir. Nav jēgas zināšanām, kuras iegūstam mācoties un lasot, ja mēs tās paturam pie sevis, tāpat, ja kaut kas ir, ar to jādalās, ar draugu dalījām šokolādi uz pusēm. Klinšainās takas noslēgumā, pienācām pie Gaujas, nedaudz atpūtāmies pirms kāpšanas kalnā un došanās uz Lodes vilciena pieturu. Atpakaļceļā mežā bija paslēpies pārsteigums, ko skolēni ātri atrada. Nu varējām doties atpakaļ uz Cēsīm un gaidīt jau jauno mācību gadu, kad lasīt jaunas un interesantas grāmatas, lai dotos atkal kādā piedzīvojumā.